Nākotnes formula 2020

Ir Adventes laiks, Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem, bet šogad viss ir daudz citādāk nekā parasti. Cilvēki visā pasaulē cīnās ar bailēm, nolemtības sajūtu un neziņu, ko rada pandēmijas laiks un tā ietekme uz cilvēku sociālo un finansiālo realitāti. Kā saglabāt mieru, iekšējo līdzsvaru, ticību labajam un cerību šajā laikā? Kā jēgpilni pavadīt Ziemassvētkus un uzsākt Jauno gadu? Raidījumu cikla "Nākotnes formula" noslēguma raidījumā viesojas mācītājs Juris Cālītis.

Korporatīvā ilgtspēja un atbildīga tirdzniecība ir stabila nākotnes formula gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. Kā to nodrošina tie tirgus spēlētāji, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces lielākajai daļai sabiedrības locekļu gan Latvijā, gan ārpus tās robežām? Kāds sakars dažādības vadībai, kvalitātes menedžmentam un atbalstam vietējām kopienām ar ilgtspēju? Raidījumā uzzināsim par lielo uzņēmumu lielajiem izaicinājumiem klimata pārmaiņu, pandēmijas un Ziemassvētku lielpārdošanas laikā. Studijā viesojas Zanda Šadre, Rimi Baltic korportatīvās komunikācijas vadītāja.

Tavas imunitātes formulu veido veselīgs uzturs, kustības un svaigs gaiss. Kā izvēlēties sev piemērotāko fiziskās aktivitātes veidu? Kā stiprināt savu veselību un noturību pret vīrusiem ar sporta palīdzību? Kā pareizi uzsākt sportot, ja regulāra fiziska slodze nav daļa no tavas ikdienas? EHR studijā viesojas fitnesa treneris Krišs Grundmanis.

Influenceru, “jūtūberu”, blogeru un citu sociālo mediju aktīvistu klātesamība dažādās platformās, kā arī viņu veidotais saturs nu jau uzskatāms par pašsaprotamu digitālās komunikācijas sastāvdaļu. Liela daļa no sabiedrības, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvji, kaut kam seko, patērē šo saturu un no tā ietekmējas. Kāpēc influenceri ir vajadzīgi un kādu komunikācijas funkciju tie pilda? Kā veidojas toksiskas influenceru un viņu sekotāju attiecības? Raidījumā kopā ar publicisti Lindu Curiku pārrunāsim influenceru ietekmi uz indivīdu un sabiedrību kopumā.

Vienīgā drošā lieta, ko mēs zinām par savu visnotaļ nedrošo un neskaidro nākotni, ir mūsu dzīves beigas. Lai gan tik ļoti paredzams un neizbēgams, tomēr šis fakts mūs biedē. Visiem spēkiem cilvēks mēģina saglābāt savu jaunību, meklē mūžīgās dzīvības eliksīru un cer, ka tehnoloģijas palīdzēs viņam kļūt nemirstīgam vai kā minimums dzīvot daudz ilgāk, nekā tas ir iespējams pašlaik. Ko nozīmē šie mūsu centieni apiet dabas likumus? Kāda nozīme un vieta ir nāvei 21.gs.? Par to sarunā ar filozofu un Rīgas Stradiņa universitātes docentu Ivaru Neideru.

Motivācija ir viena no svarīgākajām lietām cilvēka dzīvē, jo tās spēkos ir domas pārvērst par darbiem. Kas ir motivācijas, kas to rada un uztur ilgtermiņā? Kāda saikne ir motivācijai ar līderību? Kāds ir labs līderis? EHR studijā viesojas Katrīne Judovica, uzņēmējdarbības vadības eksperte un jauniešu motivācijas programmas MOT iniciatore.

Novembris ir īstais laiks, lai aktualizētu jautājumu par mūsu attiecībām ar Latviju kā valsti un nāciju. Kā mūsu vēsturiskā pieredze un atmiņa ietekmē šodienu? Kā veidot atvērtu, iekļaujošu un uz nākotni orientētu valsti un sabiedrību, kurā brīvi satiekas latviskās, eiropeiskās un globālās vērtības? Kritisku, bet reizē iedvesmojošu ieskatu procesos, kas raksturo Latviju šodien, sniedz kulturologs un pētnieks Deniss Hanovs.

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Pavisam vienkāršiem vārdiem runājot, tas nozīmē, ka mēs nepārtraukti esam saskarsmē, patērējam, kā arī radām paši ļoti lielu informācijas apjomu, kas cirkulē dažādos komunikācijas kanālos. Kā digitālā komunikācija ir mainījusi mūsu uztveri un saskarsmi ar informācijas telpu? Kā veidojas un atbalstu interneta vidē gūst viltus ziņas, populisti un konspirācijas teoriju piekritēji? Informācijas telpas aktualitātes pārrunājām ar Jāni Sārtu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru.

Pilsētas ir asinsrites sistēmas, kurās koncentrējas cilvēki un daudzveidīga ekonomiskā aktivitāte. Kā atrast balansu starp pārblīvētām pilsētām un tukšiem lauku reģioniem? Kas ir viedā pilsēta? Kā pilsētai pelnīt un kur meklēt naudu tās attīstībai? Kāda nozīme ir kopienu iniciatīvām un sabiedrības iesaistei pilsētas attīstībā? Raidījumā viesojas Lāsma Ivaska, pilsētu ekonomiste.

Daudz jautājumu, kas saistīti ar nākotni, grozās par un ap tehnoloģijām. Futūristi ilustrē tehnoloģiju pārvaldītu un veidotu pasauli, kurā dabiskā un mākslīgā intelekta līdzāspastāvēšana un koprade ir pašsaprotama un ikdienišķa. Kas ir mākslīgais intelekts un kā tas strādā? Vai tas nākotnē atņems cilvēkiem darbu? Kur rodas gan pamatota šis tehnoloģijas slavēšana, gan bažas, ko rada tās neierobežotās iespējas? EHR studijā viesojas Swedbank digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš.

Nākotnes uzņēmējdarbība ir ilgtspējīga uzņēmējdarbība. Ko ilgtspēja nozīmē praksē? Cik tā izmaksā un kā to ieviest? Kā strādā aprites ekonomikas pamatprincipi? Vai cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par zīmolu produktiem, kuri ir atbildīgi vides un sabiedrības priekšā? Raidījumā ar savu pieredzes un iedvesmas stāstu dalās “Madara Cosmetics” līdzdibinātāja Lotte Tīsenkopfa-Iltnere un direktora vietniece Anete Vabule.

Par uzturu laikam tiešām var teikt, cik cilvēku, tik viedokļu. Dažādi pētījumi un pārliecības, pierādītas patiesības un skaļi, nepamatoti apgalvojumi, viedokļu sadursmes un pat konflikti – tik ļoti ir sarežģījusies mūsu spēja domāt un runāt par ēdienu un dažādiem pārtikas produktiem. Ar ko vispār ir jāsāk saruna par uzturu? Ar ko vīrieši un sievietes atšķiras tajā, kā būtu pareizi ēst? Kā identificēt brīdi, kurā sākas ēšanas traucējumi? Saruna ar uztura treneri Mārtiņu Bidiņu.

Mūsu drošība internetā ir apdraudēta un regulāri tiek pakļauta ļoti dažādiem riskiem un izaicinājumiem. Kas ar mums slikts var notikt interneta vidē? Kā dažādus datus un informāciju, ar ko esam dalījušies publiskā vai privātā komunikācijā, var izmantot pret mums? Kam un kādos nolūkos šī informācija var būt noderīga? Raidījumā viesojas Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja.

Sabiedrībā daudz tiek diskutēts par dažādiem nākotnes izaicinājumiem, kas satricinās teju visas nozares un cilvēku darbības jomas. Kā šīm pārmaiņām var pielāgoties tie cilvēki, kuri vada mūsu izglītības attīstības ceļu - skolotāji, pedagogi, mācībspēks no pirmskolas līdz augstākās izglītības iestādei? Kāda vispār ir skolotāja loma un nākotne mūsdienu sabiedrībā? Raidījumā viesojas Kārlis Kravis, nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors un fizikas skolotājs.

Domājot par attiecību veidošanu, šķiet, esam aizgājuši neceļos. Attiecības ir darbs, attiecības ir investīcija, no kurām gaidām izmērāmu atdevi… Kā tas ir iespējams, ka mēs izmantojam ekonomikas, mārketinga un uzņēmējdarbības terminoloģiju, lai organizētu savu privāto dzīvi? Kā šajā patērētāju sabiedrībā veidojas priekšstati par seksualitāti? Kas ir erotiskā inteliģence un kā to attīstīt? Spēcīga un ļoti domāt rosinoša saruna ar Ventu Sīli, RSU asociēto profesoru, filozofu un topošo psihoterapeitu.

Ja cilvēkam attiecības ir vissvarīgākais šajā dzīvē, tad kāpēc bieži vien uz tām skatāmies kā uz smagu darbu, pienākumu vai paši sev bruģējam ciešanu ceļu? Kas veido ilgtspējīgu attiecību un kopdzīves pamatu? Kas veido mūsu seksualitāti, un kā tā ietekmē mūsu fizisko un mentālo veselību, partnerattiecības un citas dzīves jomas? Saruna a Kristīni Balodi – klīnisko psiholoģi un seksualitātes pētnieci.

Klimata pārmaiņas ir zinātnisks fakts, tās notiek un skar mūs visus jau tagad. Atvērts ir jautājums, kā iespējams atjaunot izjaukto balansu starp procesiem dabā un cilvēku darbības sekām. Vai tas maz ir iespējams? Vai Latvija ir tik zaļa, kā mums gribētos domāt? Vai mēs varam droši baudīt dabas labumus, piemēram, meža veltes, avota ūdeni vai jūras zivis? Saruna ar Pasaules Dabas Fonda Latvijā valdes priekšsēdētāju Uģi Rotbergu.

Kāda nozīme ir fiziskiem pieskārieniem un kāds tiem ir sakars ar ilgtspēju? Kā apģērba zīmols var mūs tuvināt, vairot vēlmi un radīt iespēju pieskarties? Cik daudz apskāvienu ikdienā mums ir nepieciešami? Kāda ir apģērbu zīmolu loma un modes industrijas atbildība sabiedrības priekšā? Studijā viesojas Anna Andersone – uzņēmēja, apģērbu zīmola “Be-With” vadītāja un sociālo kustību “Riga Tech Girls” un “Viegli kopā būt” veidotāja.

Digitālā satura meistari un reklāmas guru apgalvo, ka viņi zina, kas cilvēkiem patīk. Cik detalizēti un precīzi ir dati, kas viņiem par mums ir pieejami? Cik daudz personīgas informācijas par sevi digitālā pasaulē mēs atdodam labprātīgi, paši to pat nemanot? Kā kļūt par sabiedrības ietekmes līderi un veidot saturu, kas cilvēkiem patiks? Sarunā par digitālo komunikāciju un satura veidošanu tiekamies ar Oskaru Cirsi, digitālās aģentūras “Wrong” radošo direktoru.

Viena no svarīgākajām vērtībām mūsu savstarpējās attiecībās ir spēja saņemt un sniegt atbalstu, palīdzību. Tas ir sociālās ilgtspējas viens no būtiskākajiem aspektiem. Kā mēs varam palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams? Kas ir pats svarīgākais, ko varam dot cilvēkiem, kam dzīve ir piespēlējusi nopietnus izaicinājumus? Kāda ir ziedojumu un brīvprātīgā darba kultūra Latvijā? Labo darbu nedēļas gaidās, šodien raidījumā par spēju pieņemt un sniegt palīdzību, kā arī motivāciju palīdzēt lūdzējam un sniedzējam satikties. EHR studijā viesojas Ilze Skuja, “Palīdzēsim.lv” vadītāja.

Šoreiz raidījuma uzmanības centrā mediji visā to daudzveidībā – sabiedriskie, komerciālie, klasiskie, tradicionālie, interneta. Kādu lomu tie spēlē mūsdienu sabiedrībā? Kāda atbildība tiem ir jāuzņemas? Un vai vispār sociālo mediju un ietekmes līderu laikmetā tiem ir nākotne? EHR studijā viesojas Ingus Bērziņš, DELFI galvenais redaktors.

Jebkura procesa, pārmaiņu un attīstības pamatā ir mūsu spēja domāt, pēc tam runāt par to ar citiem un visbeidzot darīt. Tieši šim otrajam solim, kas ir komunikācija, ir fundamentāli svarīga loma tajā, vai ideja nomirs vai iespējams mainīs pasauli. Kāda ir ilgtspējīga komunikācija? Kā mūsdienu komunikācijas praksi ietekmē viedierīces un interneta pieejamība? Ar ko atšķiras dažādi komunikācijas veidi un formas? Raidījumā viesojas cilvēks, kurš iemieso komunikāciju visās tās formās – profesionāls moderators, improvizators, docētājs un ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Daugulis.

Par godu Tēva dienai, šoreiz raidījums veltīts visiem vīriešiem, vīriem un tēviem. Kur ir problēma ar dzimtē balstītiem stereotipiem par sieviešu un vīriešu lomu ģimenē un sabiedrībā? Kāda ir tēva loma bērna audzināšanā un attīstībā? Kas vispār definē vīrieti 21.gs.? Sarunā par veselīgiem attiecību modeļiem un emocionālo inteliģenci arī vīriešu pasaulē tiekamies ar Lauri Bokišu, biedrības “Tēvi” nodarbību vadītāju, organizatoru un divu bērnu tēti.

Mazliet zināšanu, iedvesmas un pozitīvas motivācijas visiem, kuriem tuvumā ir bērni. Kā veidot attiecības ar bērnu tā, lai viņš nākotnē nekļūtu par traumētu pieaugušo? Kas ir mūsdienīgas un ilgtspējīgas audzināšanas pamatā? Kā veidot drošo piesaiti gan ar bērniem, gan pieaugušajiem? Šajā raidījumā ikviens no mums varēs atrast gabaliņu no savas pieredzes un situācijām, kurās esam bijuši gan kā bērni, gan viņu aprūpētāji. Patiesa, sirsnīga un empātiska saruna ar Ingu Oliņu, fonda "PLECS" Vecāku izglītības programmas direktori un treneri.

Ir ievēlēts jauns galvaspilsētas domes sasaukums, drīz sekos vēlēšanas arī citās pašvaldībās. Politika ir, bija un būs liela daļa no tā, kādā valstī un sociālajā realitātē mēs dzīvojam. Kā vērtēt šo neseno pieredzi Rīgas domes vēlēšanās? Kādu pamatu mēs esam ielikuši pilsētas nākotnes attīstības plānam? Kas ir sociālās un politiksās ilgtspējas pamats?Par šiem un citiem svarīgiem jautājumiem tiekamies sarunā ar Andri Šuvajevu, sociālantropologu, politikas un ekonomikas pētnieku.

Kas ir inovācijas? Ko nozīmē domāt un darīt inovatīvi? Ilgtspējas kontekstā viena no pamata tēmām, ap kuru grozās daudzi jautājumi, ir pārmaiņu neizbēgamība, tātad ārēji apstākļi, kas mūs ietekmēs un burtiski piespiedu kārtā liks kaut ko mainīt, pielāgoties. Ko ietver un no mums prasa šī gatavība pārmaiņām un nākotnes izaicinājumiem? Cik gatavi un atvērti mēs esam mainīt sevi, vidi, sabiedrību un pasauli mums apkārt? EHR studijā viesojas LMT inovāciju projektu vadītājs Rūdolfs Strēlis.

Uz politiskās skatuves pašlaik gozējas Rīgas domes vēlēšanas, tāpēc visiem rīdziniekiem ir pienācis laiks rūpīgi apdomāt savu lēmumu, par ko un kāpēc balsot. Kā sagatavoties vēlēšanām? Ko ņemt vērā, izvēloties savu politisko spēku, kam nodot valsts un pašvaldības pārvaldes varas grožus? Kāda ir ilgtspējīga valsts, pašvaldības un sabiedrības pārvalde, kā arī savstarpējā sadarbība un komunikācija? Studijā viesojas Liene Gātere, sabiedrība par atklātību “Delna” direktore.

Daudzi no ilgstpējīgas attīstības mērķiem tiešā vai netiešā veidā ir saistīti ar mūsu finanšu pratību, proti, mūsu prasmi ilgtspējīgi un atbildīgi saimniekot ar mums pieejamajiem resursiem, lai vairotu savu un sabiedrības labklājību. Ko ar ilgtspējas jēdzienu saprot finanšu sektorā? Kā ilgtspējīgi un apdomīgi rīkoties ar saviem privātajiem līdzekļiem? Kur pazūd nauda, kad to pat nepamanām? Sarunā par finanšu pratību ar vērtīgiem ieteikumiem un zināšanām dalīsies Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kas ir digitālā piekļūstamība? Kāpēc tas ir svarīgi gan valstiskā, gan nevalstiskā, gan privātā sektorā? Ko no tā iegūst visas iesaistītās puses? Kā radīt saturu, kas ir piekļūstams visiem? Saruna par digitālo vidi, komunikāciju un pakalpojumiem ar digitālās vides piekļūstamības ekspertu Pēteri Jurčenko.

Kas ir pēdējā laika nozīmīgākie atklājumi par mūsu smadzeņu darbību? Kā smadzenes strādā un atpūšas? Kāpēc bieži vien mēs atliekam lietas, pamostamies noguruši, nevaram saņemties, prokrastinējam? Smadzeņu ilgtspējas atslēga – seši zelta likumi, lai uzturētu savas smadzenes formā un palielinātu to veiktspēju ilgtermiņā. Saruna ar ergoterapeitu un “Riga Brain” dibinātāju Pēteri Urtānu.

Kāda ir mūsu sabiedrības paaudžu struktūra un iedalījums? Kādi ir lielākie izglītības sistēmas, darba tirgus un komunikācijas izaicinājumi? Kas ir digitālās prasmes? Ko jaunu Latvijas vadošie zinātnieki un pētnieki atklājuši pētījumā “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”? Saruna ar profesori un vadošo pētnieci izglītības zinātnēs Zandu Rubeni.

Kā dažādi ikdienas pārtikas produkti ietekmē zemeslodi, uz kuras dzīvojam? Vai augu valsts uzturs ir ilgtspējīgāks nekā dzīvnieku valsts produktu patēriņš? Kas ir efektīvais altruisms, un par ko cīnās dzīvnieku tiesību aizstāvji Latvijā? Saruna ar biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvi un projekta "Neapēd zemeslodi!" vadītāju Ulriku Skakovsku.

Šodienas lielākais izaicinājums ir atrast balansu starp straujo dzīves tempu un iekšējo harmoniju. Viena no ilgtspējīgas psihiskās veselības atslēgām ir dzīvesprieks. Vai dzīvesprieku var iemācīties? Kādas prasmes improvizācija attīsta cilvēkos un kāda tai ir saistība ar dzīvesprieku? Par šiem un citiem jautājumiem sarunā ar Kasparu Breidaku – improvizācijas teātra aktieri, pasākumu vadītāju un radio ētera balsi, kuram pašam ir sava dzīvesprieka skola.

Saruna ar pakalpojumu dizaineri, lektori un publicisti Jeļenu Solovjovu par dizainu 21.gs. Kas ir dizains un kāda ir dizainera loma mūsdienās? Kādas zināšanas dizains dod sabiedrībai, uzņēmējdarbībai, valsts pārvaldei un ilgtspējīgai attīstībai? Kas ir stratēģiskais dizains un dizaina domāšana?

Modes industrija piedzīvo pārmaiņas, kas atnesušas jaunus izaicinājumus gan ražotājiem, gan pircējiem. Kāda izskatās modes industrijas nākotne? Kas ir ilgtspējīga mode? Ko nozīmē ātrās modes pretmets – lēnā mode? Ko ņemt vērā iepērkoties un kā pareizi utilizēt savu novalkāto apģērbu un aksesuārus? Raidījumā viesojas ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.

Ko nozīmē “Slow Food”? Vai tas ir domāts pavāriem un smalkiem restorāniem vai noderīgi arī ikdienā? Kāda ir mūsdienu latviešu galda kultūra un ēšanas tradīcijas? Vai mēs varam lepoties ar savu virtuvi un Latvijas produktiem? Kam būtu jānotiek, lai Latvija kļūtu par visas pasaules gardēžu galamērķi? Saruna ar leģendāro šefpavāru un “Slow Food” kustības dibinātāju Latvijā - Mārtiņu Rītiņu.

Viena no ilgtspējīgas un demokrātiskas sabiedrības formām ir tā saucamā pilsoniskā sabiedrība, proti, sabiedrība, kuras locekļi aktīvi iesaistās un līdzdarbojas dažādu lēmumu pieņemšanas procesos. Kāda ir Latvijas sabiedrības aktivitāte un lēmumu pieņēmēju atvērtība komunikācijai? Kādas cīņas jau izcīnītas un kas vēl priekšā, lai Rīga kļūtu cilvēkiem draudzīgāka, drošāka un patīkamāka pilsēta? Saruna ar Māri Jonovu – pilsoniskās sabiedrības dvēseli un biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētāju.

Kāda ir ilgtspējīga personīgās dzīves telpas arhitektūra un būvniecība? Kā veidot videi draudzīgu dzīvesvietu, un cik tas izmaksā? Viedā māja, zaļā māja, eko māja, nulles enerģijas māja, gandrīz nulles enerģijas māja, pasīvā māja… Kas tās ir par mājām, un ko tas viss nozīmē? Saruna ar arhitekti un plānotāju Madaru Gibzi.

Cilvēki nereti saka, ka pilsētā dzīvot ir grūti. Vai vēsturiskas pilsētas statuss ierobežo spēju pielāgoties laikmetīgām tendencēm un mūsdienu ikdienas vajadzībām? Vai pilsētvide var veicināt sabiedrības saliedētību? Raidījumā viesojas sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

Ko darba devējs skatīsies tavā CV? Cik liela nozīme ir absolvētajai izglītības iestādei un prakses vietām? Ko darīt krīzes laikā un situācijā, kad vakanču skaits darba tirgū samazinās? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem meklē atbildes sarunā ar darba devēja tēla un stratēģiskās komunikācijas konsultanti Zani Čulkstēnu.

Ir atvaļinājumu un peldēšanas sezona, kad liela daļa no mums savu brīvo laiku pavada Baltijas jūras krastā. Cik daudz patiesībā mēs zinām par jūras un citu ūdens krātuvju aktuālo situāciju, ūdens kvalitāti, piesārņojuma rādītājiem un mūsu ietekmi uz tiem? Vai taisnība, ka Baltijas jūra mirst? Saruna ar Juri Aigaru, Hidroekoloģijas centra vadošo pētnieku un jūras zemūdens fotogrāfu.

Kāpēc darba vide ir svarīga? Kas jāņem vēra, domājot par ilgtspējīgas un ergonomiskas darba vides veidošanu? Vai sienu krāsai tiešām ir nozīme? Sarunā ar darba vides stratēģi Oļegu Ņikitinu pārrunāsim jautājumus, kas saistīti ar jaunākajiem pētījumiem, kā arī dažādiem darba vides modeļiem, kas aktuāli 21. gs. birojos, darbā no mājām un kopstrādes telpās.

Kas ir ilgtspējīgas attīstības mērķi? Vai mūsu nepārtrauktā vēlme augt un attīstīties ir problēma? Varbūt problēma ir tajā, ko mēs saucam un saprotam ar izaugsmi? Vai pastāv alternatīvas? Jautājumā par vides ilgtspēju un ilgtspējīgu dzīvesveidu EHR studijā viesojas vides zinātnieks un pētnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Vasara ir svētku laiks. Lai gan publiskie pasākumi šogad ir ierobežoti, tos ar vēl lielāku jaudu aizstās mājas ballītes, privāti dārza svētki un citi vasaras prieki tuvāko draugu un ģimenes lokā. Kā svētkos un ikdienā mazināt radīto atkritumu daudzumu? Kas ir bezatkritumu dzīvesveids un vai tas vispār ir iespējams? Saruna ar “Zero Waste Latvija” valdes locekli Edmundu Cepurīti.

Raidījums par izglītību un jauniešu lielākajiem izaicinājumiem šī procesa laikā, sākot ar valsts eksāmenu kārtošanu līdz ilgtermiņa karjeras lēmumu pieņemšanai. Ko darīt ar bailēm pieņemt nepareizo lēmumu? Ko darīt, ja jaunietis nezina, ko vēlas, bet apkārt pasniedzēji un vecāki saka, ka kaut kas obligāti tomēr ir jāgrib? Saruna ar psihoterapeitu, rakstnieku un publicistu Nilu Saksu Konstantinovu.

Sarunā par izglītību ar filozofu un publicistu Arti Sveci runāsim par augstākās izglītības jēgu un nozīmi, kā arī par būtiskākajiem nākotnes izaicinājumiem. Vai un ko vispār studēt? Kāpēc par izglītību nevar domāt kā par parastu preci vai pakalpojumu? Kur rodas lielākie pārpratumi un neizpratne, ko darba devēji un studenti izsaka savām mācību iestādēm?

Saruna ar mūziķi un producentu Arstarulsmirus par jauno albumu, radošo procesu ceļā uz to un vēstījumu, ko tas nes sabiedrībai. Diskutēsim arī par lielākiem izaicinājumiem, kas saistīti ar viņa kā mākslinieka un personības pašizaugsmes procesiem. Raidījumā dzirdēsi praktiskus ieteikumus, kurus izmantot kā bāzi sevis izziņas procesā.

Kas ir korporatīvā ilgtspēja? Kas ir tās praktiskie aspekti uzņēmuma ikdienā? Saruna ar korporatīvās ilgtspējas eksperti Daci Helmani par būtiskām uzņēmumu kļūdām, kas bremzē to attīstību, ierobežo nākotnes iespējas un var nodarīt kaitējumu publiskajam tēlam.

Saruna ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku par mūsu kā sabiedrības reakciju uz pašreizējās krīzes radītajiem izaicinājumiem. Kas nosaka cilvēku spēju pielāgoties un kas to ierobežo? Kāds labums cilvēkam no vīrusiem un kāpēc mums ir svarīgi mēģināt saprast, kā pasauli redz, piemēram, mušas?

Raidījuma viesis - psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Saruna par psihiskās veselības higiēnu kā par ikdienas praksi, kas īpaši aktuāla kļuvusi arī šajā krīzes laikā.