Zaļā zona

«Climathon» ir starptautisks un ikgadējs EIT Climate-KIC projekts, kura mērķis ir palielināt izpratni par klimata pārmaiņu izaicinājumiem un likt pārdomāt kādā nākotnē vēlamies dzīvot un veidot pamatu ilgtspējīgiem projektiem un videi draudzīgiem jaunizveidotiem uzņēmumiem. «Climathon» šī gada fokuss ir Latvijas pašvaldību izaicinājumi. Par hakatonu “Climathon – 2021 – zaļās, viedās pašvaldības”, kā pašvaldībām ar to veicas, kuri lielākie klupšanas akmeņi ilgtspējas jomā Latvijā, šoreiz Zaļajā Zonā pastāstīs EIT Climate-KIC HUB Latvia pārstāve, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības maģistre Amanda Griniece. #zalazona

Lai dabu iemīlētu, tā sākumā jāiepazīst un jāizprot. Tas liek cilvēkam aizdomāties savstarpējo mijiedarbību un cēloņsakarības. Piemēram, ka nocērtot kādu koku, tiek laupīta mājvieta putniem un izpostīta dzīvesvieta kukaiņiem. Te nu liela loma dabai draudzīgas sabiedrības veidošanai ir vides izglītībai. Viena šādām vietām ir dabas izglītības centrs “Meža māja” Ķemeros. Par to, ko var redzēt un apgūt “Meža mājā”, par Ķemeru nacionālā parka vērtībām, cilvēku burzmu dabā un dabas talkām “Daru labu dabai” Zaļajā Zonā saruna ar izglītības centra “Meža māja” pārstāvi Agnesi Balandinu. #zalazona #mezamaja #kemeri

60 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu dzīvo gandrīz puse valsts iedzīvotāju. Kopumā apmēram 1,2 miljoni cilvēku. Pētījumi liecina, ka Rīgas reģionu apmeklē arī 90 % Latvijas tūristu, kas rada papildus slodzi šai zonai. Ne tikai Rīgas, bet arī pierīgas mežus, kā arī Rīgas parkus apsaimnieko Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošs uzņēmums SIA “Rīgas meži”. Vēl SIA “Rīgas meži” ir sava kokaudzētava, stādaudzētava un pat vides izglītības programma “Zaļā klase” skolēniem. Raugoties no pozitīvās puses, Covid pandēmija ienesusi jauna vēsmas uzņēmuma komunikācijas rīkos. Piemēram, viens pēc otra top izzinoši parku audiogidi un cilvēki vairāk novērtē krāšņās Rīgas puķu dobes, tajā pat laikā aktivizējušies arī parku postītāji. Par Rīgas un pierīgas mežu un parku lomu rekreācijā, SIA “Rīgas meži” tuvākajiem attīstības plāniem un to, kā pasaudzēt zaļo rotu no barbariem Zaļajā Zonā pastāstīs SIA “Rīga meži” valdes locekle Anita Skudra.

2022. gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, par kuras ieviešanas nepieciešamību tika diskutēts pēdējos divdesmit gadus. Kaut gan patiesībā depozīta sistēma nav nekas jauns, jo vidējā un vecākā paaudze joprojām atceras padomju gadus, kad tika mazgātas un nodotas par naudu piena, limonādes un alus stikla pudeles. Talkas, statistika un zaļo nevalstisko organizāciju pētījumi atklāj, ka tikai ar vides informāciju un izglītību mērķis panākt tīru Latviju nav sasniedzams, tādēļ depozīta sistēma ir nepieciešama. Par ilgo ceļu uz depozīta sistēmas ieviešanu, par to, ko varēs nodot, kādu naudas vērtību atgūt un kā tērēt Zaļajā Zonā pastāstīs SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. #zalazona #depozitasistema

Bieži vien, uzskatot, ka zaļās lietas vislabāk apgūt bērnībā, dažādi konkursi, akcijas, kampaņas tiek organizētas tieši bērniem un jauniešiem. Mājās no sēkliņas uzaudzēt gurķi, sacensties ar paralēlklasi par to, kuri vairāk sakrās izlietotās baterijas nodošanai, ir aizrautīga nodarbe sākumskolā un pamatskolā. Bet kā no aizrautīga, zaļi domājoša bērna kļūt par dabai draudzīgu jaunieti un vēlāk pieaugušo, vai zero waste aktīvisti skolās tiek apsmieti vai uzlūkoti ar apbrīnu, saruna Zaļajā Zonā ar Lauru Treimani no Pasaules Dabas fonda.

Uz Latvijas mazajām upēm ir ap 1200 dažādu šķēršļu - HESi, aizsprosti, dambji, uzplūdinājumi, kuri enerģiju neražo, bet nodara dabai postu. Šie upju aizsprosti ne tikai ietekmējuši ūdens biotopu ainavas, bet arī rada nopietnu apdraudējumu saldūdens zivju resursiem. Ja vēlamies uzlabot saldūdens kvalitāti, atjaunot dabisko ainavu un zivju netraucētu migrāciju un vairošanos, mazās upes no pēdējā gadsimtā cilvēka radītajiem šķēršļiem būtu jāsāk atbrīvot. Par aizsprostu ietekmi uz mazajām upēm, diskutablo mazo HES nojaukšanu, kā arī to cik ātri atveseļojas upe pēc šķēršļa nojaukšanas Zaļajā Zonā saruna ar Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magdu Jentgenu.

Gribētos domāt, ka klimata pārmaiņu patiesie vaininieki ir lielie uzņēmumi, “nezaļi” pasaules politiķi vai bezatbildīgas lielo valstu valdības. Tomēr nē! Par klimata pārmaiņām atbildība ir jāuzņemas mums visiem kopā. Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, tāpēc pasaules valstis ir vienojušās kopīgiem mērķiem, lai cīņa notiek gan individuālā, gan arī kolektīvā un politiskā līmenī. Viena no ambiciozākajām izaugsmes stratēģijām ir “Zaļais kurss”, ko uz savas ādas izjutīsim pavisam drīz. Par “Zaļā kursa” sniegtajām iespējām iedzīvotājiem un biznesam, kā arī nākotes zaļo perspektīvu saruna ar biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāju Janu Simanovsku.

2019.gadā jau ierastajam klimata neitralitātes jēdzienam, pateicoties zviedru skolniecei un vides aktīvistei Grētai Tūnbergai, tika iepūsta jauna elpa. Sešpadsmitgadīgā Grēta ar savu rīcību, neejot uz skolu, bet katru piektdienu piketējot pie parlamenta pret politiķu kūtrumu klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā, iekustināja ne tikai globāla mēroga augstākā ranga politiķu diskusijas par klimata jautājumiem, radīja pasaules mēroga jauniešu kustību Fridays For Future (Piektdienas nākotnei), bet arī aktualizēja jautājumu par bērnu un pusaudžu iesaistes ētiku politikā. Pandēmijas laikā Grēta nosvinējusi savu pilngadību, arvien vairāk vides politikas plānošanas dienaskārtībā ienāk Zaļā kursa vēsmas, tāpēc šoreiz parunāsim ar Fridays For Future Latvia pārstāvi Lieni Kņazi par Grētas globālo fenomenu, klimata neitralitātes aktualitāti un akcijām pandēmijā un Latvijas skolēnu un jaunieši vēlmi iesaistīties sabiedriskajās organizācijās un klimata kampaņās.

Ar jūliju sākas jauna lappuse Eiropas zaļajā dzīvē, jo spēkā stājas aizliegums Eiropas Savienībā tirgot dažādus vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus – dakšiņas, nažus, bļodas, karotes, salmiņus, balonu stiprināmos kociņus un citus plastmasas niekus. Jāatzīst nereti tie ikdienu padarīja vienkāršāku, tajā pat laikā vidi daudz netīrāku. Par to vai arī alus būs jādzer no kartona glāzes, kāda alternatīva ir vienreizlietojamajiem traukiem, vai tie ir dārgi, kā arī kur meklēt videi draudzīgas ēdināšanas iestādes saruna Zaļajā Zonā saruna ar SIA Zaļā josta pārstāvi Laimu Kubliņu.

Kopumā Rīgas pilsētā ir teju divdesmit dažāda lieluma parki un dārzi. Katrs ar savu izcelsmes vēsturi un vērtību. Parki ir kā zaļās oāzes, kas kalpo pilsētnieku rekreācijai sakoptā vidē. Ne velti 20.gadsimta sākumā Rīgas parki esot dēvēti nevis par parkiem, bet gan kūrortiem – vietu, kur atpūsties un atgūt veselību. Tajā pat laikā Rīgas parki jāuzlūko arī kā mūsu galvaspilsētas vēstures liecinieki un kultūras neatņemama sastāvdaļa. Par Rīgas parku un apstādījumu rašanos, audiogidu tapšanu individuālām izzinošām tūrisma tūrēm Rīgas zaļajās zonās, suņu pasta stabiņiem un to ko drīkst un nedrīkst darīt parkos Zaļajā Zonā saruna ar SIA “Rīga meži” projektu vadītāju un vides žurnālisti Anitru Toomu.

Visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā… vēsta latviešu tautasdziesma. Vieni no latviešu mīļākajiem svētkiem ir jāņu svinēšana ar līgošanas tradīcijām, kas ietver sevī jāņuzāļu plūkšanu, vainagu pīšanu, izbraukumus pie dabas un citas aktivitātes ārtelpās. Tomēr neraugoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumiem neplūkt īpaši aizsargājamos augus, dabas inspektoru reidi zāļu tirdziņos apliecina, ka joprojām pārkāpumu netrūkst. Par zaļu līgošanu un kā neiekulties nepatikšanās, vācot un tirgojot jāņu zāles, Zaļajā zonā saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru Andreju Svilānu.

Laikam nepastāv neviena joma, kur savas korekcijas nebūtu viesusi Covid19 pandēmija. Viena no tādām ir saistīta ar cilvēku ēšanas paradumiem un iespējamo ietekmi uz tiem. Viena daļa cilvēku, izmantojot iespēju strādāt mājās, sākuši mājās vairāk gatavot, domājot par veselīga uztura uzņemšanu, tajā pat laikā otra daļa atklājusi ēdiena piegādes burvību. Ēdiena piegāde ir iespēja baudīt dažādus ēdienus savās mājās, palutināt sevi bez dienas pie plīts, tomēr šis vis tiek pakots vienreizējos traukos, vīstīts nereti follijā un vēl ievietos maisiņā, kas rada īstus atkritumu kalnus. Par Latvijas iedzīvotāju pārtikas lietošanas paradumiem pirms pandēmijas un kovid ietekmē, zaļi zero weisteru padomi un atkritumu mazināšanas principi saistībā ar pārtikas iegādi – par to Zaļajā Zonā saruna ar biedrības “Zero Waste Latvija” pārstāvi un Rīgas domes deputāti Mairitu Lūsi.

No malas raugoties šobrīd, kad dēļ pandēmijas robežas ilgi bijušas slēgtas un arī paši iedzīvotāji tomēr vairās riskēt doties ceļojumus ārpus mūsu valsts, šķiet ka Latvijas lauku tūrismam tā varētu būt īsta renesanse. Uz savas ādas izbaudīts, ka lielāko daļu no iecienītākajām lauku tūrisma mītnēm, atpūtas kompleksiem norezervēt uz šo vai kādu no nākamajām nedēļas nogalēm, ir neiespējamā misija. Par to kādi ir Latvijas lauku tūrisma piedāvājumi, kā pakalpojumu sniedzēji adaptējušies jaunajai situācijai un kā Latvijas laukos atrast šīs vasaras krāšņāko piedzīvojumu šoreiz Zaļajā Zonā izstāstīs Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” dibinātāja un vadītāja, Zaļā sertifikāta ieviesēja Asnāte Ziemele.

Pilns skapis, bet nav ko vilkt! Ar šādu dilemmu ik dienu saskaras liela daļa no civilizētās zemeslodes cilvēces. 87% no iegādātā apģērba nonāk atkritumu poligonos. Tās ir ātrās modes jeb fast fashion sekas, kas kultivē stereotipu, ka ģērbties bieži vienās un tajās pašās drēbēs nav stilīgi Par atkritumu kalniem, ātrās modes ietekmi uz dabu un cilvēku prātiem, kā arī kas tiek darīts Latvijā, lai cilvēkus vestu pa zaļās domāšanas ceļu modes sfērā Zaļajā Zonā izstāstīs biedrības “Zaļā brīvība” bezatkritumu dzīvesveida eksperte Santa Krastiņa.

Rīgā ir daudz plašu, regulāri pļautu zālienu teritoriju. Tās ir tik intensīvi apsaimniekotas, ka no sugu daudzveidības viedokļa dēvējamas par zaļajiem tuksnešiem.Bet būtu tik ļoti skaisti, ja pastāvētu iespēja tepat Rīgas parkos un pļavās saplūkt jāņuzāles vai iegulties paaugušās smilgās, klausoties kā sisina sienāži. Kādreiz labi koptas un skaistas sētas pazīme bija gludi pļauts, mauriņš ar pāris centimetru garu zāli, bet tagad arvien biežāk cilvēki Eiropā un arī Latvijā sāk domāt par sugām bagātu pļavu stūrīšu veidošanu savā pagalmā. Eiropā šī tendence arvien vairāk ienāk arī pilsētvidē, tāpat arī ainavu arhitektūrā. Par projektu “Pilsētas pļavas” un dabiskas vides lomu šoreiz Zaļajā Zonā Latvijas Dabas fonda pārstāve, projekta “Pilsētas pļavas” vadītāja Rūta Sniedze – Kretalova.

Zaļais dzīvesveids nav tikai lauku iedzīvotāju priekšrocība un savu zaļumu audzēšana paša rokām iespējama arī pilsētvidē. Šo mūsdienu tendenci, kad pilsētnieki arvien vairāk nodarbojas ar dārzkopību dēvē par urbāno dārzniecību. Tāpat arvien biežāk dzirdam ikdienā vārdu permakultūra. Čaklie tradicionālo melno vagu ravētāji permokultūristus dēvē par sliņķiem. Savukārt permokultūras fani saka, ka tā ir ne tikai uztura audzēšana, bet dzīves filozofija, kas samazina enerģijas patēriņu un zemeslodes noplicināšanu. Par to kā aizsākās zaļais nogrieznis viņa dzīvē, par permokultūras personīgo pieredzi, ieceri par sēklu maiņas punktu Rīgā, kā arī darbnīcu parku Rīgas centrā, šoreiz Zaļajā Zonā plašāk parunāsim ar Rihardu Treiju.

Viņš par sevi saka: “Es esmu Cūkmens. Cūcīgākais no visiem "meniem". Es ar to jau sen vairs nelepojos. Gluži otrādi – es mēģinu ļaudis pasargāt no likteņa, kāds piemeklēja mani. Un šis ir mans vēstījums: “NEMĒSLO MEŽĀ!”. Leģenda vēsta, ka Cūkmens reiz bija cilvēks, taču kādā dienā izmeta atkritumus mežā un pārtapa par cūku. Tad saprata, ka mēslot ir kaitīgi ne tikai pašam, bet arī mežam un dzīvniekiem, un kļuva par tīru mežu aizstāvi. Šoreiz Zaļajā Zonā par labajiem un sliktajiem darbiem, ko cilvēks var sadarīt, mežā izstāstīs pats Cūkmens.

Gandrīz katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar smalko daļiņu (PM2.5) piesārņojumu, ko rada ceļu satiksme, elektroenerģijas ražošana un citas darbības, kas saistītas ar benzīna, dīzeļdegvielas, ogļu un gāzes sadedzināšanu, ziņo Hārvardas universitātes un Londonas Universitātes koledžas zinātnieki. Pilsētvidē īpaši nelāgi izjūtam autopiesārņojuma sekas, tāpēc loģiski, ka viens no risinājumiem zaļi domājošajiem automīļiem ir elektroauto. Te nu sarauc pieres skeptiķi, sakot, ka Latvijā līdz tādam elektroauto infrastruktūras līmenim, lai bez bažām palikt ceļa malā ar izlādējušos auto, varētu apceļot mūsu zemi, kā līdz kosmosam vismaz tuvākajā piecgadē. Par izplatītākajiem mītiem un ieguvumiem saistībā ar elektroauto un elektromobilitātes infrastruktūras pieejamību Zaļajā Zonā plašāk izklāstīs Kārlis Mendziņš, uzladets.lv autors.

Tikpat ļoti cik pavasara atnākšanu mēs gaidām arī gājputnu atgriešanos no siltajām zemēm, jo tieši skanīgās putnu dziesmas ir tās, kas vēsta, ka dabas atmoda sākusies pa īstam. Mūžam aktuāls ir bjis strīds par to, kas tad īsti bija pirmais – putns vai ola. Tikpat azartiski zinātnieki strīdas un tā arī līdz šim nav tikuši skaidrībā par unikālo radaru putnu smadzenēs, kas tiem ļauj, nolidojot pat vairāk kā 3000 kilometrus, tomēr atrast savu pērn pamesto dzīvesvietu. Par gājputnu atgriešanos, populārāko Latvijas dabas realitātes šovu no jūras ērgļu ligzdas Durbē un par to, kādēļ tik daudz cilvēku kā sava brīvā laika pavadīšanu izvēlas tieši putnu vērošanu dabā, šodien Zaļajā Zonā vides un mežu eksperts, putnu vērotājs Gaidis Grandāns.

Uzņēmums “Plūkt” piedāvā zāļu tējas no Latvijas pļavām. Atšķirībā no citiem konkurentiem, tēja ir īpaši atlasīta un plūkta ar rokām. Uzņēmums saviem klientiem norāda, ka tēja ir no ziemeļu pļavām, bet, ja pavisam konkrēti, tad šī ekskluzīvā tēja nāk no Madonas novada Praulienas pļavām. Pāris gadus jaunais uzņēmums jau paguvis plūkt uzvaras laurus dažādos konkursos. 2018. gadā “Plūkt” tika atzīts par gada jaunuzņēmumu Latvijā un tas iekļuva TOP3 jaunuzņēmumu vidū Eiropā. Par ieceri piedāvāt ekskluzīvas, pasaules tirgum piemērotas Latvijas pļavu tējas, zāļu tēju nozīmi, tēju veidiem, ko piedāvā bioloģisko tēju uzņēmums“Plūkt” un tējas baudīšanas kultūru Latvijā Zaļajā zonā pastāstīs uzņēmuma “Plūkt”vadītāja un idejas autore Māra Lieplapa, kura 2019. gadā atzīta par gada jauno uzņēmēju.

Zemes stunda ir viena no lielākajām vides kustībām pasaulē un dalība tajā ir simboliska rīcība, lai kopīgi paustu atbalstu vides pārmaiņām. Zemes stundas aktivitātes pazīstamas ar to, ka visā pasaulē uz stundu tiek izslēgts ēku, pieminekļu apgaismojums un citu objektu apgaismojums, kā arī cilvēki tiek mudināti maksimāli atslēgt elektroierīces mājās. Zemes stunda ir laiks, kad cilvēki mājās, izslēdzot gaismu, datorus un citas elektroierīces izplāno un velta laiku viens otram. Dalība akcijā apliecina solidaritāti un demonstrē organizāciju, uzņēmumu un iedzīvotāju rūpes un izpratni par dzīvās dabas stāvokli. Daudzās mājās tiek spēlētas galda spēles, malkots vīns vai sveču gaismā pārlūkoti bērnības fotoalbūmi. Arī šogad, neskatoties uz Covid19 pandēmiju, 2021. gada 27. martā plkst. 20:30 sāksies Zemes stunda. Par to, kāds šogad ir Zemes stundas globālais vadmotīvs un kā interesanti aizvadīt šo akciju šogad Zaļajā Zonā izstāstīs Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Makšķerēšana ir labs veids, kā pavadīt laiku ar bērniem, atpūsties vientulībā, kopā ar čomiem un ķert ne tikai zivis, bet arī adrenalīna sajūtu. Latvijā sastopamas vairāk kā 40 zivju sugu, tai skaitā 32 no tām ir saldūdens zivis, pie kurām pieder arī nēģi, vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki. Kopējie zivju kopējie krājumi Latvijā ir pietiekami labā stāvoklī, taču makšķernieki un zvejnieki nereti saka, ka zivju kļuvis mazāk. Skaidrības labad gan jāsaka, ka pietiekamā daudzumā nav tieši copmaņus interesējošās zivju sugas un prāva izmēra zivis, ar kurām varētu palepoties kā dižiem lomiem. Šobrīd - no 1. marta līdz 30. aprīlim ir plaši makšķerēšanas aizliegumi, jo zivīm nārsta laiks. Ne bargie sodi, ne dabas draugu aicinājumi joprojām neattur daudzus malu zvejniekus no šīs nelegālās nodarbes. Tādēļ Zaļajā Zonā šoreiz par copēšanas vilinājumu, trofeju zveju, dabas ētiku, makšķerēšanas pamatiem piedalās sabiedrisko attiecību “Nords Porter Novelli” direktors, žurnāla “Copes lietas” rakstu autors un kā pats sevi dēvē- kaislīgs makšķernieks un trofejas līdaku mednieks Gunārs Klēģers.

Līdz ar pasaulē notiekošajām klimata pārmaiņām aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta cilvēku pārvietošanās rezultātā radītajam piesārņojumam, kurā sava ietekme ir arī aviācijas nozarei. Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga”” aizņem 650 ha lielu teritoriju. Neskatoties uz Covid – 19 izraisīto apiopārvadājumu kraso sarukumu, Rīgas lidosta saglabā savas pozīcijas kā vadošā lidosta Baltijā. Vides aspektu un energoresursu patērētāju kontrole nemainīgi ir bijusi lidostas prioritāte. Būtiskāko lidostas ietekmi uz vidi rada energoresursu patēriņš, vides troksnis un atkritumi, bet lidosta strādā arī pie citu vides jautājumu risināšanas. Lidosta ir izstrādājusi savu pirmo CO2 emisiju samazināšanas plānu, pēta kā lidostas darbība ietekmē tuvumā esošās putnu kolonijas un realizē citus ilgtspējas un dabas aizsardzības pasākumus. Pasākumi vērsti, lai padarītu vidi klientiem komfortablāku un mazinātu ekoloģisko pēdu. Par lidostas Rīga paveikto ilgtspējas un vides aizsardzības jomā, kā arī tuvākajā laikā plānoto zaļajā jomā mums pastāstīs valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga” Kvalitātes departamenta Vides pārvaldības sistēmas vadītāja Sindija Šerenda.

Baltijas jūra tiek uzskatīta par jaunu jūru, jo tās ģeoloģiskā vēsture ir salīdzinoši īsa. Šajā vēsturiskajā laikaposmā tā izgājusi gan saldūdens, gan jūras, gan arī iesāļūdeņu fāzi. Arī mūsdienās Baltijas jūru drīzāk varētu uzlūkot par iesāļūdeņu ezeru, jo no okeanogrāfiskā viedokļa pasaulē par jūrām uzskata tos ūdens baseinus, kur sāļums ir lielāks par 29 promilēm (promile – viena tūkstošdaļa procenta), bet Baltijas jūras sāļums ir tikai 4-6, vietām 11 promiles. Kopējā Baltijas jūrā ūdens kvalitāte atbilst normām un pārtikā lietojamās zivis ir droši lietojas uzturā, tomēr cilvēka radīto ietekmju rezultātā, jūrā nonākot atkritumiem un citam piesārņojumam, kā arī klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav labs. Tiek slēgtas dažādas Baltijas reģiona valstu vienošanās par vienotu rīcību Baltijas jūras uzlabošanai, bet rezultāti nav iepriecinoši. Zaļie Baltijas jūras noplicināšanā vaino lauksaimniekus un zvejniekus. Zvejnieki saka, ka vainīga lauksaimniecība. Kādi ir galvenie Baltijas jūras piesārņojuma iemesli, kādas ir piesārņojuma tendences un kas būtu darāms katram, lai Baltijas jūra būtu tīra, saruna ar Baltijas Vides foruma valdes priekšsēdētāju, vides eksperti Kristīnu Veidemani.

Reizi 2 vai 3 gados katrs automašīnas īpašnieks iegādājas jaunu riepu komplektu, tādēļ aktualizējas jautājums, kur likt vecās riepas. Zaļie priekā var gavilēt, ka gadu desmitiem vēsturiskā tradīcija, sagaidīt jāņu nakti apkvēpušiem pie degošu riepu melna dūma staba vairs nav trendā. Tomēr ik pa laikam dzirdams, ka kaut kur aizdegas riepu novietnes, izskan ziņas par iedzīvotāju protestiem pret riepu pārstrādes uzņēmumiem vai arī sociālajos tīklos ļaudis debatē par dažu līdzpilsoņu gaumes izjūtu, ainavu arhitektūrā un dārzniecībā izmantojot vecās riepas. Ne reti autoservisi, kur veic riepu montāžu vecās riepas ņem nelabprāt, prasa augstu maksu vai arī, ja kāds riepu maiņu veic pašrocīgi, tad vecās auto riepas nonāk šķūnī vai pažobelē vai diemžēl arī mežā. Tiek lēsts, ka nenodotas Latvijas ārēs glabājas aptuveni 100 000 tonnu riepu. Tāpat saistībā ar nolietotām riepām un to pārstrādi ik pa laikam dzirdama nevisai patīkama informācija, jo ik pa laikam kāds no laukumiem aizdegas vai arī kādā vietā iedzīvotāji protestē pret riepu pārstrādes rūpnīcu viņu māju tuvumā. Par to, kā atrast kompromisu – starp tīru dabu un otrreizējo resursu izmantošanu, saruna ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi.

Latviju sauc par saldūdens un zilo ezeru zemi, jo mums ir apmēram 12 500 upju, strautu un lielo grāvju. Kopējais Latvijas upju garums ir apmēram 37 500 km, bet kopā ar grāvjiem hidrogrāfiskā tīkla kopgarums pārsniedz 100 000 kilometru. Lai mēs varētu baudīt skaistās upes un ezerus, droši peldēties un relaksēties makšķerējot, šīs upes ir jāuztur labā ekoloģiskā kvalitātē. Viens no upju un to iemītnieku biediem ir pietiekami neattīrīti notekūdeņi. Par virszemes ūdeņu kvalitāti, notekūdeņu ietekmi uz vidi un praktiskiem padomiem, ko drīkst un nedrīkst liet izlietnē un tualetes podā, lai pasargātu vidi un savu maciņu no neparedzētiem santehniķa pakalpojumu izdevumiem, saruna ar Latvijas Valsts ģeoloģijas un metereoloģijas centra eksperti un dažādu starpvalstu projektu vadītāju Lindu Fībigu par virszemes ūdens kvalitāti Latvijā un lielākajām problēmām notekūdeņu jomā.

Dažādu garo distanču izturības sacensību dalībnieks un vides aktīvists Tālis Banga ikdienā treniņus apvieno ar atkritumu vākšanu, piešķirot tiem ne tikai sportisku, bet arī vides tīrības un sabiedriskā labuma nozīmi. Lai šo zaļo un veselīgo aktivitāti popularizētu sabiedrībā, vņš ir aizsācis TRASHMOB kustību Latvijā. Salīdzinoši īsā laika periodā ir notikušas jau vairākas pamanāmas akcijas, arī šobrīd pilnā sparā rit kampaņa “Nejēdzīgs iepakojums”. Tālis saprot, ka mērķis padarīt Latviju tīrāku ietver sevī ideju par cilvēku paradumu un uzskatu maiņu, vides politikas maiņu attiecībā pret atkritumu apsaimniekošanu, depozīta sistēmu, kura vēl nav ieviesta, bet par kuru jau šobrīd skaidrs, ka tā jāpilnveido. Kā apvienot patīkamo ar zaļo un lietderīgo, klausies sarunu ar TRASHMOB kustības aizsācēju un attīstītāju Tāli Bangu.

Viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Rīgā ir Nacionālais Rīgas zooloģiskais dārzs. Zoodārzi vienmēr ir vieni no populārākajiem apskates objektiem jebkurā valstī, jo tā ir iespēja vienviet pabūt gandrīz visos pasaules kontinentos caur dabas pasauli. Tajā pat laikā uzskatāms, ka viens no mūsdienīgu zoodārzu galvenajiem mērķiem ir līdzdalība starptautiskajās apdraudēto dzīvnieku sugu saglabāšanas programmās. Šobrīd Rīgas zoodārzā izauguši melnie grifi dzīvo savvaļā Bulgārijā un Grieķijā, mūsu zoodārzā izaugušo vilku un lūšu pēcnācēji dzīvo attiecīgi Skandināvijas un Polijas mežos. Pateicoties Rīgas zoodārza centieniem Rietumkurzemē atgriezās Latvijā izzudusi abinieku suga – Eiropas kokvarde. Zoodārzam jēga ir tikai tad, ja tā prioritāte ir dabas aizsardzība un tajā brīdī, kad Rīgas zoodārzam pavēlēs būt peļņu nesošam, zoodārza ideja zudīs un eksistence kļūs bezjēdzīga. Par zoodārzu lomu pasaulē, zoodārza galvenajiem mērķiem, dzīvnieku nebrīvē turēšanas ētiku sarunāsimies ar Ingmāru Līdaku – cilvēku, dzīvnieku draugu, kurš nu jau vairākām paaudzēm asociējas ar Rīgas zooloģisko dārzu.

Kamēr liela planētas cilvēces daļa cīnās par izdzīvošanu un ūdens pieejamību, tikmēr 1/3 daļa no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, kopsummā atkritumos nonākot 30% saražoto pārtikas produktu. Eiropas Savienībā tiek izšķērdēts aptuveni 180kg pārtikas uz vienu iedzīvotāju. Tas ir neiedomājams resurss, kas atstāj ietekmi gan uz vidi, gan sociālo labklājību. Lai šo negatīvo tendenci mazinātu, pasaulē veidojas dažādas zaļās kustības jautājuma risināšanai lokālā līmenī.Zaļās iniciatīvas, dodot lietām otru dzīvi un pat festivāli, kur vienkopus satikties videi draudzīgi domājošajiem ir mūsdienu jaunatnes pievienotā vērtība. Par “Kopienas skapis” ideju Rīgā, festivālu “Komēta” zaļi domājošajiem saruna ar Kaņepes kultūras centra radošo direktoru Kasparu Kondratjuku.

Pirkt videi draudzīgas preces, lūkot pēc ekomarķējuma un pārstrādājama iepakojuma noteikti ir atbildīga izvēle. Tomēr, ja zaļo latiņu vēlies celt augstāk, tad viena no iespējām ir iepirkties beziepakojuma veikalos. Vēl 2016.gadā Latvijas presē tika aprakstīta Vācijas, Francijas, Itālijas zaļi domājošo veiksme iepirkties beziepakojuma preču veikalos kā ekskluzīva iespēja, nenojaušot, ka pēc diviem gadiem Latvijā sāksies beziepakojuma veikalu uzplaukums. Ja sākotnēji likās, ka šajos veikalos “uzbrukumā” dosies modernā jaunatne, tad izrādās, ka šis ir ideāls risinājums gan mājsaimniecēm, gan kulināriem, gan senioriem. Beziepakojuma veikalos var nopirkt tieši tik, cik receptē norādīts vai nopirkt nedaudz, tikai nogaršošanai, neriskējot, ka garšas kārpiņām neatbilstošais produkts papildinās atkritumos izmestās pārtikas bēdīgo statistiku. Ne tikai zaļa, bet visnotaļ garšīga saruna ar beziepakojuma veikala “Burka” īpašnieci un beziepakojuma koncepta aizsācēju Latvijā Mariju Sološenko.

Lielu lomu cilvēku ierasto paradumu maiņai uz videi draudzīgiem spēlē tehnoloģiju attīstība un inovācijas pasaulē. Dzīvot pašpietiekamā, no ārējiem resursiem neatkarīgā mājā, regulēt siltumu, apgaismojumu, kontrolēt enerģijas patēriņu un elektroierīces savā mājoklī no jebkuras pasaules vietas – tā sen vairs nav zinātniskā fantastika, bet gan mūsdienu realitāte. Gandrīz ikvienu no mums dzīvē piemeklējis tas asinis stindzinošais brīdis, kad, esot ārpus mājas, nezin no kurienes uzpeld prātā jautājums – vai es gludekli izslēdzu?! Arī šim nervus kutinošajam momentam viedajā mājā ir savs risinājums – gudrā rozete, kuru var atslēgt attālināti ar vienu klikšķi sava telefona ekrānā. Par mājām un viedajām ierīcēm, kas radītas enerģijas taupīšanai, komfortam un ikdienas atvieglošanai, saruna ar Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu Tomu Lāci.

Kad pielavās drēgnais rudens un tuvojas ziema, sildoša tēma ir par mūsdienīgajām un energoefektīvajām apkures iekārtām. Šodienas samērā lielajā piedāvājuma klāstā ir visai viegli apmaldīties un pat zināmā mērā kļūdīties, izvēloties savam mājoklim un maciņam piemērotāko, un drošāko apkures veidu, kas vienlaikus būtu arī videi draudzīgs. Lai arī katram kurināmā veidam ir savi plusi un mīnusi, labākos rādītājus aizvien uzrāda dažāda veida siltumsūkņi. Tiem ir būtiskas priekšrocības no drošības, ērtības, aizņemtās vietas, ilgmūžības un ekspluatācijas izmaksu viedokļa, tādēļ šoreiz vairāk un plašāk kā sildīties zaļi klausies Zaļās Zonas podkāstā sarunu ar siltumiekārtu speciālistu Māri Bareiku.

Pasaulē ir ap 20 000 dažādu sugu ķērpju. Ķērpju pielietojums ir ļoti plašs - tos izmanto kā piedevas sejas krēmiem, zobu pastām, pretklepus tabletēm un pat leģendārajās smaržās Chanel Nr.5. Tomēr izrādās, ka ar ķērpjiem jau pirms vairāk kā diviem gadsimtiem noteica cik tīrs vai netīrs ir gaiss pilsētās. Par ķērpjiem veselībai, kuri aug arī Smiltenē, un to lomu gaisa kvalitātes noteikšanā klausies Zaļās zonas podkāstā, kur sarunāšos ar Dabas aizsardzības pārvaldes mežu biotopu eksperti Sandru Ikaunieci.

Ja tava ikdiena nav iedomājama bez auto, tad kļūt par zaļās braukšanas guru varētu būt tavs nākamais izaicinājums. Par to kā pareizi izvēlēties auto, lai tas būtu ne tikai ērts, ekonomisks, bet arī videi draudzīgs. Mūžīgais jautājums - benzīns, dīzelis, bet varbūt tomēr elekroauto, kā arī noderīgi zaļās braukšanas padomi vides un maciņa saudzēšanai. Noklausies projekta Zaļā Zona rūcošāko podkāstu kopā ar autosportistu un Drošas braukšanas skolas vadītāju Jāni Vanku!

Latvijā 58% iedzīvotāju, iegādājoties preces ir svarīgi, lai iepakojums būtu videi draudzīgs. Tajā pat laikā tikai 1% no visām iegādātajām precēm cilvēki labo, lai izmantotu otrreiz, tāpēc atkritumu kalni tikai aug. Saujiņa zeroweisteru pasauli neizglābs, tādēļ zaļi jādzīvo katram. Vienam tas nozīmē nogriezt ūdens krānu, tīrot zobus, citam iepirkties tikai beziepakojuma veikalos, kamēr vēl kāda ieguldījums aprites ekonomikā būs savu lietu ziedošana labdarībai. Par aprites ekonomikas ienākšanu mūsu ikdienā klausies sarunu ar ilgtspējas un aprites ekonomikas eksperti Liliju Apini un zaļo tehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Solvitu Kostjukovu.

Koronovīrusa Covid19 izraisītā pandēmija pasauli sagriezusi kājām gaisā, likusi daudziem pārdomāt savus ikdienas paradumus un viesusi nopietnas korekcijas brīvā laika pavadīšanā. Ja nevaram doties uz teātriem, kafejnīcām un ballītēm, tad jādodas piedzīvojumu un labu emociju meklējumos dabā. Par to kādas dabas vērtības jāredz katram Latvijā, kā atbilstoši izvēlēties maršrutu dabas pārgājieniem un pareizi sakārtot ceļasomu, klausies sarunu ar Nacionālā parka gidu Jāni Šlūki un pasaules piedzīvojumu pieredzējušo ceļotāju Gundaru Bojāru.

Katrā mājsaimniecībā 40-50 % atkritumu ir bioloģiskie. Tādēļ dabai draudzīgākais risinājums to pārstrādei ir kompostēšana, jo tādā veidā ne tikai samazinām ekoloģisko pēdu, bet arī iegūstam vērtīgu materiālu zemes auglībai. Komposta kaudze, modernā pilsētnieka Bokoši komposts vai sliekas vannasistabā. Izrādās, ka to var darīt dažādi! “Zaļās zonas” podkāstā šonedēļ saruna ar Artūru Jansonu, biedrības "Homo Ecos" līdzdibinātāju.

Eiropas "Zaļais kurss", depozītsistēma un dabas skaitīšana - šobrīd vides aizsardzības jomā esam lielu pārmaiņu priekšā. Ko tas viss nozīmē, un vai mēs esam tam gatavi? Par to “Zaļās zonas” pirmajā podkāstā ar Kasparu Eglīti sarunājas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola un Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.