Vecumdienas - Citi Zēni

Neviens,
Neviens, neviens, neviens,
Negrib būt vecs.

Laiks skrien,
Un skrien, un skrien, un skrien,
Bet esmu tÄ?ds pats.

Konservi,
TV programma,
Un mazdÄ?rziņÄ? stÄ?di.
TaĨu tici vai nÄ“, bet arÄ« mÄ“s reiz bÅ«sim stereotipiski pensionÄ?ri.

Nevis jauni un bagÄ?ti,
Bet veci un bagÄ?ti.
Un kÄ?pÄ“c gan ne bagÄ?ti,
Ja iekrÄ?jumi glabÄ?ti?
SiltumnÄ«cÄ? tomÄ?ti, bet vasarnÄ«cÄ? banÄ?ni.
NodziedÄ?ti salÄ?ti - aranžijÄ? balÄ?de.

Seni un antikvÄ?ri.
Muzeja eksponÄ?ti.
Uz deguniem okulÄ?ri.
Draugos ar aptiekÄ?ri.

KrustvÄ?rdu mÄ«klas un sudoku kaudze,
Mums piestÄ?vÄ“s, kad bÅ«sim vecÄ?kÄ? paaudze.
Paliks eksistence un inteliģence,
Diemžēl var būt arī impotence.

Kad mums būs astoņdesmit trīs,
Bet balle ritēs vēl mūsu asinīs.
Tiklīdz pensiju mums ieskaitīs,
PaÅ?aus vaļÄ? lÄ«dz tam, kad uzaust rÄ«ts.

Dzersim tēju uz terases -
No izejamÄ?s tasÄ«tes.
Un uzdersim no blaÅ?Ä·Ä«tes,
Kamēr izlasīsim avīzes.

MÄ«lÄ“Å?u katru tavu krociņu un grumbu.
MÄ«lÄ“Å?u pat, ja bÅ«si apaļa kÄ? bumba.

Neviens negrib būt vecs,
Bet es esmu tÄ?ds pats.
Laiks skrien, laiks skrien.
Un tu tici vai nē, bet arī mēs reiz būsim.

Neviens negrib būt vecs.
Nevis jauni un bagÄ?ti, bet veci un bagÄ?ti.
Laiks skrien, laiks skrien, skrien, skrien, skrien,
Un skrien!